Kāpēc mēs skatāmies Hokeju?

hockey-935951_1280

Hokeja spēle ir viens no Latviešu iemīļotākajiem sporta veidiem un ne tikai tāpēc, ka mūsu sportisti bieži vien labi nospēlē pret nopietniem pretiniekiem,bet gan arī tāpēc, ka ziemas mēnešos aizsalstot ezeriem un citām ūdenstilpnēm uz tām itin labi var spēlēt šo aizraujošo spēli. Hokeja spēlē ir jūtamas dažnedažādākās emocijas, sākot ar to, ka mēs jūtam līdzi savai komandai līdz ātrajai spēlei un aizraujošajiem spēka paņēmieniem. Spēlēt hokeju protams nav nemaz tik vienkārši un tieši tāpēc to skatīties arī ir tik aizraujoši, jo mēs apzināmies to, ka lai spēlētu tik augstā līmenī šo spēli, tad ir vajadzīgas ļoti lielas dotības, ilga pacietība un gribasspēks, jo ir jātrenējas neskaitāmas stundas un jāspiež sevi kļūt aizvien labākam un labākam. Hokejs ir interesants tieši tāpēc, ka tas notiek uz ledus ar slidām un mazā laukumā tiek ievietoti 10 spēlētāji, kuri tad arī cīnās par ripu un cenšas to dabūt pretinieka komandas vārtos. Hokejā atšķirībā no futbola notikumi mainās ļoti ātri un ja nu vienā ceturtdaļā liekas, ka noteikti uzvarēs viena komanda, tad jau pēc pārtraukuma situācija var krasi mainīties un pārsvars var būt arī otrai komandai. Vārtus arī gūt, varētu likties, ka ir gūt vieglāk tieši Hokejā, jo ripa taču ir ļoti maza, bet patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši, jo vārtiem priekšā ir vārtu sargs, kas noteikti neļaus tik viegli iemest ripu un arī paši vārti ir ļoti mazi salīdzinot ar futbolu. Visi šie apstākļi kopā noved pie tā, ka hokeja spēlei ir daudz lielāka piekrišana Latvijā nekā Futbolam, Basketbolam vai kādai citai spēlei.

Par to, kāpēc vispār cilvēki skatās sporta spēles un jūt tām līdz jau nu mēs arī varam diskutēt, bet mans skatījums ir tāds, ka ja nebūtu šādas sporta spēles, tad cilvēki nezinātu ko darīt ar savu brīvo laiku un tas var nonākt pie vai nu ļoti labām lietām vai tieši otrādi ļoti sliktām. Ja cilvēkam nav ko darīt viņš vai nu sāk domāt ko varētu pasaulē izmainīt vai uzlabot vai arī tieši otrādi ielējās dažādās negācijās. Un ja notiek otrā situācija tad tad ir pavisam nelāga un ātri vien var notikt masu nekārtības, pasliktināties mūsu dzīve vai pat izcelties karš. Es, protams, nesaku, ka hokejs un hokeja spēle var šīs problēmas atrisināt, bet es labprātāk redzu, lai dažādas nācijas savā starpā cīnās hokeja laukumā nekā mēģina mēroties ar spēkiem kara laukā.

Hokeja skatīšanās nu jau ir kļuvusi par Latviešu tradīciju un mēs to darām gan vienatnē gan kopā ar ģimenēm bet visbiežāk tieši vīrieši draugu kompānijā izbauda hokeja spēles pie auksta alus un gardām vakariņām. Protams būtu labi ja mēs visi varētu atļauties doties uz īstajām hokeja spēlēm, bet tā diemžēl tas nav jo hokeja biļetes ir dārgas un Latvijā šādas spēles notiek tikai Rīgā, bet no reģioniem braukt uz vienu spēli ir pārāk nogurdinoši.

Bet ja nu tev ir problēmas ar naudu, tad nu gan tev nevajadzētu sevi atturēt un labāk ir paņemt kredītu bez darba (paskola bedarbiams) vai arī bez ķīlas (paskolos be uzstato) lai varētu vismaz vienreiz dzīvē redzēt hokeju klātienē!

Visu laiku labākie hokeja vārtsargi

hokeja vartusargs

Lai hokeja komanda spētu sasniegt labus rezultātus, tai noteikti ir nepieciešams labs vārtsargs. Visu laiku labāko hokejistu topos vārtsargi parasti netiek iekļauti, jo viņu veikumu nevar salīdzināt ar citu pozīciju spēlētāju veikumu, tomēr ir daudzi vārtsargi, kuru sniegums ir ļoti palīdzējis savām komandām gūt labus panākumus un kuri ir pelnījuši tikt iekļauti visu laiku labāko vārtsargu topā

  1. Pirmajā vietā visu laiku labāko vārtsargu topā noteikti jāiekļauj Dominiks Hašeks (Dominik Hašek). Hašeks ir dzimis 1965. gadā Pardubicē, Čehoslovākijā. Hokeju viņš sāka spēlēt jau sešu gadu vecumā, turklāt kopā ar vecākiem spēlētājiem. Jau tad viņš bija komandas vārtsargs. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1980. līdz 2011. gadam. Savas profesionālās karjeras laikā Hašeks ir spēlējis četros NHL klubos (Chicago Blackhawks, Buffalo Sabres, Detroit Red Wings un Ottawa Senators) un Čehijas nacionālajā hokeja izlasē. Viņam pieder vēl joprojām nepārspēts rekords par 92,2% atvairīto metienu. Hašeks sešas reizes ir ieguvis Veiznas balvu, kuru piešķir labākajiem vārtsargiem un divas reizes Harta balvu, kuru piešķir vērtīgākajiem spēlētājiem, kā arī citas mazāk nozīmīgas balvas. Viņš ir vienīgais vārtsargs, kurš Harta balvu ir ieguvis vairākas reizes. 2014. gadā Hašeks
  2. Otrajā vietā ir Patriks Ruā (Patrick Roy). Ruā ir dzimis 1965. gadā Kvebekā, Kanādā. Par hokeju Ruā sāka interesēties septiņu gadu vecumā un pavisam drīz jau sāka spēlēt vietējās komandās. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1985. līdz 2003. gadam. Savas profesionālās karjeras laikā Ruā ir spēlējis divos NHL klubos (Montreal Canadiens un Colorado Avalanche) un Kanādas Nacionālajā izlasē, kā arī bijis Colorado Avalanche treneris. Viņš ir ieguvis trīs Veiznas balvas un trīs Kona Smita balvas, kuras piešķir izslēgšanas spēļu labākajiem spēlētājiem. Viņš ir vienīgais spēlētājs NHL vēsturē, kurš šo balvu ir saņēmis trīs reizes. 2006. gadā Ruā tika iekļauts Hokeja Slavas zālē.
  3. Trešajā vietā ir Martins Brodērs. Brodērs ir dzimis 1972. gadā Kvebekā, Kanādā. Par hokeju viņš interesējās jau no ļoti agra vecuma, jo arī viņa tēvs bija profesionāls hokejists. Kad Brodērs tika iekļauts jauniešu izlasē, viņš nolēma, ka vēlas spēlēt vārtsarga pozīcijā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1991. līdz 2015. gadam. Savas profesionālās karjeras laikā Brodērs ir spēlējis divos NHL klubos (New Jersey Devils un St. Louis Blues) un Kanādas Nacionālajā izlasē. Pašlaik Brodērs ir kluba St. Louis Blues ģenerālmenedžera palīgs. Viņš ir ieguvis četras Veiznas balvas un vienu Keldera balvu, kuru piešķir labākajam sezonas debitantam.
  4. Ceturtajā vietā ir Glenns Hols (Glenn Hall). Hols ir dzimis 1931. gadā Hamboltā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1951. līdz 1971. gadam. Savas profesionālās karjeras laikā Brodērs ir spēlējis trijos NHL klubos (Detroit Red Wings, Chicago Black Hawks un St. Louis Blues). Viņš ir ieguvis trīs Veiznas balvas, vienu Kaldera balvu un vienu Kona Smita balvu. Holam pieder joprojām nepārspēts rekords kā vienīgajam vārtsargam, kas astoņās sezonās ir nospēlējis 502 pilnas spēles pēc kārtas.
  5. Piektajā vietā ir Kens Draidens (Ken Dryden). Draidens ir dzimis 1947. gadā Hamiltonā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1970. līdz 1979. gadam. Savas profesionālās karjeras laikā Draidens ir spēlējis vienā NHL klubā (Montréal Canadiens) un Kanādas Nacionālajā izlasē. Savā samērā īsajā karjerā viņš ir izcīnījis piecas Veizna balvas, vienu Kona Smita balvu un vienu Kaldera balvu. 1983. gadā Draidens tika iekļauts Hokeja Slavas zālē.

Šis raksts sagatavots sadarbībā ar Zcredit.eu Gruzijas kredītu (sesxebi) salīdzināšanas protālu.

Visu laiku labākie hokeja treneri

hokeja komanda

Treneris ir ļoti svarīgs, lai hokeja komanda spētu iegūt labus rezultātus. Tieši treneri ir tie, kas plāno un vada treniņus, nosaka spēles gaitu un attīsta jaunos talantus. Treneris viduvēju profesionālo hokeja komandu var padarīt par Stenlija kausa ieguvēju. Tam par pierādījumu kalpo vairāku treneru spēja aizvest savu komandu līdz uzvarai vairākas reizes.

Par visu laiku labāko hokeja treneri vairums uzskata Skotiju Boumenu (Scotty Bowman). Baumens ir dzimis 1933. gadā Kvebekā, Kanādā. Savu trenera karjeru viņš uzsāka 1967. gadā. Viņš ir trenējis piecas NHL komandas (St. Louis Blues, Montreal Canadiens, Buffalo Sabres, Pittsburgh Penguins un Detroit Red Wings) un Kanādas Nacionālo izlasi. Boumenam pieder rekordi par visvairāk uzvarētajām spēlēm un uzvērtajām sezonām NHL vēsturē. Savas karjeras laikā kā treneris viņš ir vinnējis deviņus Stenlija kausus, bet strādājot NHL klubos citos amatos vēl vairāk. Boumens ir ieguvis arī divas Džeka Adamsa balvas, kuras piešķir katras sezonas labākajiem NHL treneriem.

Otrajā vietā ir Džoels Kenevils (Joel Quenneville). Kenevils ir dzimis 1958. gadā Onterio, Kanādā. Savu trenera karjeru viņš uzsāka 1997. gadā, bet no 1978. līdz 1991. gadam viņš bija hokeja spēlētājs. Viņš ir trenējis trīs NHL komandas (St. Louis Blues, Colorado Avalanche un Chicago Blackhawks) un Kanādas Nacionālo izlasi. Chicago Blackhawks viņš trenē vēl joprojām. Viņš ir otrs labākais treneris, jo ierindojas otrajā vietā pēc visvairāk uzvarēto spēļu skaita, kā arī ir trīs Stenlija kausu ieguvējs.

Trešajā vietā ir Els Ārbors (Al Arbour). Ārbors ir dzimis 1932. gadā Ontario, Kanādā. Savu trenera karjeru viņš uzsāka 1996. gadā, bet no 1949. līdz 1971. gadam viņš bija NHL spēlētājs. Viņš ir trenējis divas NHL komandas (St. Louis Blues un New York Islanders). St. Louis Blues viņš trenēja tūlīt pēc Baumena, tomēr viņa vadībā klubs nespēlēja tik pat veiksmīgi. Savus panākumus Ārbors guva kopā ar New York Islanders klubu. New York Islanders ieguva četrus Stenlija kausus pēc kārtas, pateicoties Ārboram. Viņš ierindojas trešajā vietā pēc visvairāk uzvarēto spēļu skaita.

Ceturtajā vietā ir Kens Hičkoks (Ken Hitchcock). Hičkoks ir dzimis 1951. gadā Albertā, Kanādā. 1980. gadā, bet kā NHL treneris viņš strādā no 1996. gada. Viņš ir trenējis četras NHL komandas (Dallas Stars, , Columbus Blue Jackets un St. Louis Blues) un ir bijis Kanādas Olimpisko izlases trenera asistents. St. Louis Blues Hičkoks trenē vēl joprojām. Ar Dallas Stars komandu viņš ieguva savu pirmo Stenlija kausu un Philadelphia Flyers klubu pirmo reizi aizveda līdz izslēgšanas spēlēm. Viņš ierindojas ceturtajā vietā pēc visvairāk uzvarēto spēļu skaita.

Piektajā vietā ir Diks Irvins (Dick Irvin). Irvins ir dzimis 1892. gadā Ontario, Kanādā. Savu trenera karjeru viņš uzsāka 1929. gadā, bet pirms tam bija NHL spēlētājs. Kā spēlētājs viņš tika iekļauta Hokeja Slavas zālē. Viņš ir trenējis trīs NHL komandas (Chicago Blackhawks, Toronto Maple Leafs un Montreal Canadiens). Visā savas karjeras laikā viņš tikai trīs reizes neaizveda savu komandu līdz izslēgšanas spēlēm. Viņš, kopā ar savām komandā ieguva četrus Stenlija kausus. Viņš ierindojas piektajā vietā pēc visvairāk uzvarēto spēļu skaita.

Visu laiku labākie hokeja spēlētāji

hokeja nuja un ķivere

Kaut gan hokejs ir komandu sporta veids un tajā galvenokārt tiek vērtēts kopējais komandas sniegums, arī atsevišķu hokejistu prasme spēlēt ir ļoti svarīga. Dažu hokejistu sasniegumi ievērojami izceļas pārējo fona un viņus var dēvē par visu laiku labākajiem hokeja spēlētājiem.

Kā pirmo šajā sarakstā var ievietot Veinu Grecki (Wayne Gretzky). Greckis ir dzimis 1961. gadā Brentfordā, Kanādā. Hokeju viņš sāka spēlēt jau sešu gadu vecumā, bet sava talanta dēļ viņš jau sākumā pēlējā pret daudz vecākiem hokejistiem. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1978. līdz 1999. gadam. Savas karjeras laikā Grecikis spēlēja četrās Amerikas Savienoto Valstu klubos (Indianapolis Racers, Los Angeles Kings, Saint Lois Blues un New York Rangers), vienā Kanādas klubā (Edmonton Oilers) un Kanādas nacionālajā izlasē. Pēc savas spēlētāja karjeras viņš turpināja savas hokejista gaitas kā treneris kubā Arizona Coyotes. Viņš ir vienīgais profesionālā hokeja spēlētājs, kurš vienas sezonas laikā guvis 200 punktus. Vēl viņš tiek dēvēts par ātrāko punktu guvēju, jo spēj iegūt 50 punktus tikai 39 spēlēs. Patiecoties tieši Greckim Los Angeles King tiks strauji guva panākumus. Greckis kopā ar saviem komandas biedriem ir ieguvis četrus Stenlija kausus un daudzus citus prestižus apbalvojumus.

Otrs visu laiku labākais hokeja spēlētājs ir Mario Lemjē (Mario Lemieux). Lemjē ir dzimis 1965. gadā Monreālā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1984. līdz 2006. gadam, izlaižot divas sezonas – 1998. un 1999. gadā. Savas karjeras laikā Lemjē ir spēlējis tikai vienā klubā – Pittsburgh Penguins un Kanādas nacionālajā izlasē. 1999. gadā viņš kļuva par komandas Pittsburgh Penguins īpašnieku. Daudzi Lemjē vērtē vēl augstāk nekā Grecki, jo pateicoties Lemjē Kanādas nacionālā izlase izcīnīja uzvaras Pasaules Olimpiskajās spēlēs un Pasaules kausa izcīņā. Arī savu komandu Pittsburgh Penguins viņš ir aizvedis līdz uzvarai un ieguvis Stenlija kausu. Viņš 1988. gadā bija arī ļoti tuvu 200 punktu gūšanai sezonas laikā.

Trešajā vietā ir hokejists Bobijs Ors (Bobby Orr). Ors ir dzimis 1949. gadā, Perisoundā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1966. līdz 1978. gadam. Savas karjeras laikā Ors ir spēlējis divos klubos (Chicago Blackhawks un Boston Bruins), kā arī Kanādas nacionālajā izlasē. Oram pieder rekords kā visu laiku rezultatīvākajam aizsargam hokeja vēsturē ar 139 punktiem sezonā. Astoņas sezonas pēc kārtas viņš tika iekļauts NHL simboliskajā pirmajā izlasē. Savas karjeras laikā kopā ar saviem komandas biedriem Ors ieguva divus Stenlija kausus.

Ceturtajā vietā ir Gordijs Hovs (Gordie Howe). Hovs ir dzimis 1928. gadā Florālā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš spēlēja no 1946. līdz 1997. gadam ar pārtraukumiem. Savas karjeras laikā Hovs ir spēlējis divu klubu sastāvā (Detroit Redwings un Hartford Whalers) un Kanādas nacionālajā izlasē. Viņš ir vienīgais hokejists, kurš ir spēlējis NHL piecas desmitgades pēc kārtas. Kopā ar Detroit Redwings, Hovs ieguva četrus Stenlija kausus. Viņš vairākas reizes ir apbalvots kās sezonas labākais spēlētājs un ieguvis daudzas citas balvas. Viņš ir arī visvairāk sezonās spēlējušais hokejists.

Pēdējais šajā sarakstā ir Sidnijs Krosbijs (Sidney Crosby). Krosbijs ir dzimis 1987. gadā Halifkasā, Kanādā. Profesionālo hokeju viņš sāka spēlēt 2005. gadā un spēlē vēl joprojām. Viņš visu savu karjeru ir spēlējis Pittsburgh Penguins kluba sastāvā, kā arī Kanādas nacionālajā izlasē. Viņš ir pārspējis vairākus debitantu rekordus, tajā skaitā par visvairāk gūtajiem punktiem sezonā. Pittsburgh Penguins klubā viņš bija viens no rezultatīvākajiem punktu guvējiem un piespēļu devējiem. Vēlāk viņš arī pārspēja Veina Grecka rekordu, gūstot vairāk kā 200 punktus vienā sezonā.

Nacionālā hokeja līga

NHL

Nacionālā hokeja līga (NHL) ir profesionāla vīriešu hokeja līga, kurā pašlaik spēlē 30 hokeja klubi (23 ASV kubi un 7 Kanādas). Tās galvenā mītne atrodas Ņujorkā, ASV. NHL tiek uzskatīta par visspēcīgāko hokeja līgu visā pasaulē un vienu no lielākajām sporta līgām ASV un Kanādā. Katras sezonas beigās labākajam klubam tiek pasniegts senākais un prestižākais hokeja apbalvojums – Stenlija kauss.

NHL tika izveidota 1917. gadā kā pēctecis Nacionālajai hokeja asociācijai (NHA). NHA tika dibināta 1909. gadā un sākotnēji tajā spēlēja 7 Kanādas komandas. NHA tiek uzskatīta par pirmo profesionālo hokeja līgu pasaulē, tomēr līgas astotajā sezonā Toronto Blueshirts komandas īpašnieks izraisīja vairākus strīdus, kurā iesaistījās arī pārējās komandas un hokeja līgas nākotne tika apdraudēta. Četras komandas aizgāja no līgas, kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc NHA izjuka un tā vietā tika izveidota NHL, par kuras pirmo prezidentu tika iecelts Frenks Kelders. NHL pievienojās jauna komanda un 1917. gada decembrī norisinājās pirmās spēles.

NHL kļuva par vienu no līgām, kas cīnījās par Stenlija kausu, kas tajā laikā bija apbalvojums vairākām līgām. Pirmo Stenlija kausu 1918. gadā ieguva Toronto komanda. Pēc tam šo kausu ieguva gan NHL gan citu līgu komandas. 1925. gadā Victoria Cougars vinnēja Stenlija kausu, kas bija pēdējā reize, kad to ieguva kādas citas līgas komanda. Pēc tam Stenlija kauss kļuva par NHL apbalvojumu.

NHL komandu skaits kopš tās dibināšanas ir vairakkārt mainījies, bet kopš 2000. gada sezonas komandu skaits līgā ir noteikts nemainīgs – 30 komandas. Mūsdienās NHL spēlē 23 Amerikas Savienoto Valstu komandas un 7 Kanādas komandas. NHL šīs 30 komandas ir sadalījusi divās konferencēs – Austrumu konferencē un Rietumu konferencē. Katra konference, savukārt, ir sadalīta divās nodaļās. Austrumu konferencē spēlē 16 komandas (8 katrā nodaļā), bet Rietumu konferencē 14 (7 katrā nodaļā). Austrumu konferencē spēlē tādas komandas kā Boston Bruins, Buffalo Sabres, Detroit Red Wings, Florida Panthers, Montreal Canadiens, Ottawa Senators, Tampa Bay Lightning, Toronto Maple Leafs, Carolina Hurricanes, Columbus Blue Jackets, New Jersey Devils, New York Islanders, New York Rangers, Philadelphia Flyers, Pittsburgh Penguins un Washington Capitals. Rietumu konferencē spēlē Anaheim Ducks, Arizona Coyotes, Calgary Flames, Edmonton Oilers, Los Angeles Kings, San Jose Sharks, Vancouver Canucks, Chicago Blackhawks, Colorado Avalanche, Dallas Stars, Minnesota Wild, Nashville Predators, St. Louis Blues un Winnipeg Jets. Veiksmīgākā komanda NHL pastāvēšanas vēsturē ir Montreal Canadiens, kas čempiona titulu ir izcīnījusi 25 reizes (tajā skaitā 24 Stenlija kausus).

NHL noteikumi un standarti ir nedaudz atšķirīgi no internacionālajiem hokeja spēles noteikumiem. Tas ietver gan mazliet atšķirīgus laukuma izmērus gan spēles gaitu un pārkāpumus. Piemēram, NHL spēlēs ir daudz pielaidīgāki noteikumi attiecībā uz kaušanos un tajās vārtsargam ir atļauts vadīt ripu tikai konkrētā zonā aiz vārtiem. Pastāv vēl daudzas sīkas atšķirības, bet pamata noteikumi ir vienādi.

NHL ir viena no pasaulē populārākajām profesionālajām sporta līgām. Amerikas Savienotajās Valstīs tā ir četru populārāko profesionālā sporta līgu vidū kopā ar Augtāko beisbola līgu, Nacionālo basketbola asociāciju un Nacionālo futbola līgu, tomēr no šīm četrām tā ir vismazāk populārā un tā gūst vismazākos ienākumus un sponsoru atbalstu. NHL ir daudz novērtētāka tieši Kanādā, kur hokejs ir vispopulārākais sporta veids.

Kontinentālā hokeja līga

khl

Kontinentālā hokeja līga (KHL) ir starptautiska profesionālā hokeja līga, kurā spēlē 22 Krievijas komanda, 1 Latvijas komanda, 1 Baltkrievijas komanda, 1 Kazahstānas komanda, 1 Slovākijas komanda, 1 Somijas komanda un 1 Horvātijas komanda, bet KHL plāno nākotnē iekļaut vairāku valstu komandas. Kontinentālajā hokeja līgā komandas cīnās par Krievijas čempiona titulu un prestižo Gagarina kausu.

Kontinentālā hokeja līga tika izveidota 2008. gadā kā pēctecis Krievijas Superlīgai (RSL) un tajā spēlējošajām komandām. Sākotnēji KHL spēlēja 24 komandas – 21 no Krievijas un pa vienai no Latvijas, Baltkrievijas un Kazahstānas. Šīs komandas tika sadalītas 4 divīzijās, balstoties uz to sniegumu iepriekšējās sezonās. Pirmajā KHL sezonā 2009. gadā uzvaru guva Kazņas komanda Ak Bars, kas bija pirmā komanda, kura ieguva Gagarina kausu. Nākamajā sezonā, lai mazinātu transporta izdevumus komandu nokļūšanai uz spēlēm, divīzijas tika nomainītas pret divām konferencēm (Austrumu un Rietumu), kas tika sadalītas atkarībā no komandu ģeogrāfiskā novietojuma. Finālos Austrumu konferences komandas izrādījās spēcīgākas un arī nākamajā sezonā uz varu guva Kazaņas Ak Bars. Trešajā sezonā arī uzvarēja austrumu konferences komanda Salavat Julajev Ufa. Ceturtās sezonas sākumu aizēnoja aviokatastrofa, kurā gāja bojā gandrīz visi komandas Jaroslavļa Lokomativ spēlētāji, kuri devās uz sezonas atklāšanas spēli Minskā. Atklāšanas spēle tika atcelta uz piecām dienām dēļ šī traģiskā notikuma. Jaroslavļa Lokomativ komanda bija spiesta izlaist sezonu, bet 2012. gadā tā atgriezās KHL.

Kopš KHL izveidošanas, tai ir pievienojušās komandas ir mainījušās. Pašlaik KHL Rietumu konferencē spēlē tādas komandas kā Dinamo Minska, Dinamo Rīga, Jokerit Helsinki, Medveščak Zagreba, SKA Sanktpēterburga, Slovan Bratislava, Maskava Spartak, Maskava CSK, Dinamo Maskava, Jaroslavļa Lokomativ, Severstal Čerepoveca, HK Soči, Ņižņijnovgoroda Torpedo un Podoļska Vitjaz. Austrumu konferencē spēlē Kazaņa Ak Bars, Avtomobilist Jekaterinburga, Toljati Lada, Metallurg Magņitogorska, Neftekhimik Ņižņekamska, Čeļabinska Traktor, Yugra Hantimansijska, Vladivostoka Admiral, Habarovska Amur, Omska Avangard, Astana Baris, Metallurg Novokuzņecka, Salavat Julajev Ufa un Novosibirsaka Sibir.

Kartru sezonu KHL komandas cīnās par Gagarina kausu, bet komandām un spēlētājiem tiek piešķirtas arī citas balvas. Katras sezonas labākais spēlētājs iegūst Zelta nūju, bet labākais jaunais spēlētājs iegūst Čerepanova balvu. Balvas tiek piešķirtas arī sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem un aizsargiem, labākajiem vārtu guvējiem, labākajiem vārtsargiem, labākajam kluba prezidentam, tiesnesim u.c.

Kontinentālajā līgā hokejs tiek spēlēts pēc starptautiskajiem noteikumiem. Spēles formāts paredz, ka sezonā katra komanda kopā aizvada 60 spēles. Katrai komandai ir jānospēlē četras spēles ar savas divīzijas komandām, divas spēles ar savas konferences otras divīzijas komandām un viena spēle ar pretējās konferences komandu. Regulārās sezonas labākā komanda saņem Kontinenta kausu. Katras konferences astoņas labākās komandas kvalificējas izslēgšanas kārtai. To, kuras komandas savā starpā sacentīsies nosaka pēc konferencē iegūtās vietas. Abu konferenču labākās komandas cīnās par čempiona titulu un Gagarina kausu.

Pagaidām KHL ir guvusi popularitāti tikai Krievijā un dažās Austrumeiropas valstīs, bet KHL plāno piesaistīt jaunu Eiropas un Āzijas valstu komandas un drīzumā kļūt par populārāko hokeja līgu visā Eirāzijā un otru populārāko visā pasaulē aiz Nacionālās hokeja līgas (NHL).

Hokeja vēsture

hokejists uz ledus ara

Mūsdienās hokejs ir ļoti populāra sporta spēle visā pasaulē. Tai ir miljoniem līdzjutēju, kas zina visus organizētās hokeja spēles noteikumus, bet tikai retais zina, kāda ir šīs spēles izcelsme un attīstība. Sākotnēji hokejs bija pavisam citādāks, nekā mēs to pazīstam mūsdienās.

Hokeja izcelsme nav pilnīgi skaidra, jo līdzīgas spēles tika spēlētas ļoti sen un nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kura no tām ir patiesā hokeja aizsācēja. Pat zīmējumi uz alu sienām liecina par to, ka Senajā Ēģiptē pirms vairāk kā 5000 gadiem cilvēki spēlēja spēli ar nūjām un bumbiņu, bet citi apstākļi par to nav skaidri, tāpēc nav zināms vai tos var uzskatīt par mūsdienu hokeja pirmsākumiem. Spēles ar nūjām un bumbiņu, kurām pamata noteikumi vismaz attālināti ir pielīdzināmi mūsdienu hokejam, tiek datētas ar 1.gs. jeb kristietības aizsākumiem.

Jau konkrētāka hokeja izcelsme tiek saistīta ar īru sporta veidu, hērlingu un īru sporta veidu šintī. Hērlings ir komandu sporta spēle, kuras mērķis ir trāpīt bumbiņu starp pretinieka vārtu stabiem, vadot to ar koka nūjām. Tātad pamatā tā ir ļoti līdzīga mūsdienu hokejam, bet izmantotais inventārs un punktu gūšanas sistēma ir ļoti atšķirīgi. Šintī ir sporta spēle, kas atvasināta no hērlinga. Tās noteikumi ir gandrīz tādi paši kā hērlingam, tikai izmantotā inventāra un spēles norises ziņā šintī ir jau daudz līdzīgāks mūsdienu hokejam. Varētu pat teikt, ka tas ir viens no lauka jeb bumbas hokeja veidiem. Gan hērlings, gan šintī tiek spēlētas arī mūsdienās, bet tās ir populāras galvenokārt tikai Lielbritānijā.
Arī hokeja nosaukuma izcelsme nav skaidra. To sāka izmantot 16. gadsimtā, bet ir vairākas versijas par to, kā šis vārds cēlies. Viena no populārākajām versijām ir, ka tas ir radies no franču vārda hoquet, kas nozīmē gana nūja, bet ir arī citi ticami varianti par šī sporta veida nosaukuma izcelsmi.

Tā kā hokejs attīstījās no spēlēm, kas tika spēlēta uz laukuma ar grants, zāles vai citām līdzīgām virsmām, arī pats hokejs tika spēlēts uz parasta laukuma, nevis ledus. Tikai 18. gadsimtā hokeju sāka spēlēt uz ledus, ar slidām un ripu. Ledus hokeja spēle attīstījās tieši 19. gadsimta pirmajā pusē, kad eiropieši emigrēja un Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņi arī tur spēlēja lauka hokeju, bet ziemā, kad aizsala upes un ezeri, viņi spēlēja ledus hokeju. Spēlētāji, saprata, ka uz ledus šī spēle ir vēl aizraujošāka, tāpēc mūsdienās daudz populārāks ir tieši ledus hokejs, kaut gan vēl joprojām tiek spēlēts arī lauka jeb bumbas hokejs, vienīgi mūsdienās to spēlē ar skrituļslidām.

Par organizētā hokeja dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1875. gads, kad pirmo reizi tika organizēta hokeja spēle ar iepriekš izvirzītiem nosacījumiem, bet konkrēti noteikumi tikai ieviesti tikai 1877. gadā. Protams, šie noteikumi atšķīrās no mūsdienu spēles noteikumiem, bet laika gaitā tie tika pilnveidoti. Organizētais hokejs ļoti ātri ieguva popularitāti. jau 1893. gadā Kanādā darbojās vairāk kā 100 hokeja komandas. Lai spēli padarītu interesantāku labākajai amatieru komandai tika pasniegts Stenlija kauss. Mūsdienās tas ir viens no prestižākajiem hokeja apbalvojumiem, ko katru sezonu pasniedz labākajai NHL komandai.

Hokeja vēsture un attīstība ir diezgan neskaidra, bet iedziļinoties tajā var daudz labāk izprast mūsdienu spēli, tās norisi un noteikumus.

Pamata noteikumi hokejā

hokeja spele

Hokejā, kā jau jebkurā komandu sporta veidā ir virkne noteikumu un regulu, kas jāievēro. Noteikumi ir diezgan komplicēti, jo tie ir izstrādāti pat visdažādākajām nestandarta situācijām, bet lai kvalitatīvi varētu vērot hokeja spēli ir jāpārzina vismaz paši pamata noteikumi un regulas.
Hokejs ir komandu sporta spēle, kas tiek spēlēta uz laukuma, kas klāts ar ledu. Spēles galvenais mērķis ir ieraidīt ripu pretējs komandas vārtos, tādējādi gūstot punktu. Spēlē uzvar tā komanda, kura spēles laikā savāca vairāk punktu.

Hokeja laukumam ir taisnstūra forma, ar noapaļotiem stūriem. Vairumā pasaules valstu tiek izmatosies vienots laukuma standarts, respektīvi, laukumam ir jābūt 30 m x 61 m lielam un tā stūru rādiusam jābūt 8,5 m. Laukums ir klāts ar gludu ledu un to apjož aptuveni 1 m augsta barjera jeb borts. Uz laukuma ir piecas līnijas – laukuma galos divas vārtu līnijas, divas līnijas, kas atdala uzbrukuma/aizsardzības zonas no neitrālās zonas un vidū viena centra līnija.

Spēlējot organizēto hokeju, spēlētājiem ir nepieciešams specifisks inventārs. Tas sastāv no slidām, slēgtas ķiveres, mutes aizsarga, plecu polsteriem, elkoņu spilventiņiem, hokeja cimdiem, hokeja biksēm, kāju aizsargiem, augšstilbu spilventiņiem, hokeja zeķēm, krekla un hokeja nūjas. Vārtsargam, papildus visam nosauktajam, ir nepieciešami krūšu aizsargi un bloķētājs, kā arī daudzas inventāra sastāvdaļas vārtsargiem ir mazliet atšķirīgas. Laukuma inventārs sastāv no diviem vārtiem ar tīklu (vieni katrai komandai) un ripas.

Spēles laikā uz laukuma katrā komandā atrodas 6 spēlētāji – 5 laukuma spēlētāji un 1 vārtsargs. Kopā hokeja komanda sastāv no aptuveni 20 spēlētājiem – 12 uzbrucējiem, 6 aizsargiem un 2 vārtsargiem. Jebkurā spēles brīdī spēlētāji uz laukuma var tikt nomainīti un to var darīt neierobežotu skaitu reižu.

Hokeja spēle ir sadalīta trīs periodos. Katrs spēles periods ilgst 20 minūtes un starp periodiem ir pārtraukumi. Ja pēc šiem trim periodiem rezultāts ir neizšķirts, spēles laiks tiek pagarināts. Šis pagarinājums ilgst 5 minūtes. Ja pagarinājuma laikā kāda no komandām gūst vārtus, spēle beidzas un uzvaru gūst komanda, kas iesita vārtus. Ja pagarinājuma laikā vārtus tikmēr neviena komanda negūst, tiek mesti soda metieni. Šos soda metienus izpilda 3 spēlētāji no katras komandas. Pēc soda metieniem uzvaru gūst tā komanda, kura guvusi vairāk vārtus. Ja arī soda metienos abas komandas gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina mest, kamēr kāda no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no tā, cik soda metienus ir guvusi katra komanda, uzvarētājiem tiek pieskaitīts viens punkts pie rezultāta pirms soda metieniem.

Katrā hokeja spēlē ir tiesneši. Viņu uzdevums ir vērot vai spēlētāji nepārkāpj noteikumus un nepieciešamības gadījumā piešķirt piemērotus sodus. Pārkāpumi var būt visdažādākie, kā, piemēram, spēles kavēšana, vārtsarga iejaukšanās, augsti pacelta nūja, klupināšana, nesportiska rīcība utt. Parasti spēlē ir divi līnijtiesneši, kas atbild par uzbrukuma zonas ievērošanu un pārmetieniem un divi tiesneši, kas ir atbildīgi par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem. Sodi parasti ir noraidījumi. Šie noraidījumi var būt no 2 minūtēm līdz pat spēles beigām.

Dažādās hokeja līgās, pamata noteikumi var būt atšķirīgi, bet vairumā gadījumu tie ir diezgan līdzīgi. Protams, noteikumi ir daudz sarežģītāki, bet, pēc šī noteikumu izklāsta, spēles principiem, mērķiem un citiem pamata aspektiem vajadzētu būt diezgan skaidriem.